Internets lauķiem.

Brīvā stilā uzrakstīts raksts - pārdomas par to, ko vajadzētu zināt katram. https://zorinos.com/

Par internetu un vēl šo to. 

Iedomājieties, ka ierastās bibilotēkas vietā ir milzīga ēka, kuru apkalpo desmittūkstoš bibliotekāru, kas zina praktiski jebkuru vārdu un izteicienu, kas rakstīts visās grāmatās, avīzēs, žurnālos, izziņu krājumos, padomu grāmatās dārza vai auto īpašniekiem, mammām, celtniekiem, šuvējām un tā tālāk. Jūs nosaucat autoru, ja esat to aizmirsuši, atcerēties kādu viņa grāmatas varoni vai izteicienu vai arī jūs interesē jautājums - kā pareizi sagatavot dzīvoklī sienu pirms krāsošanas vai kad būtu labi sēt tomātus vai selerijas un čaklās bibliotekāres jums sekundes laikā noliek priekšā sarakstu, kur jel kas līdzīgs ir minēts. Ideālā pasaulē tā, protams būtu vislabākā informācija no vislabākajiem un autoritatīvākajiem avotiem, reālā pasaulē, protams, kāds ir samaksājis, lai tieši viņa padomu grāmata vai produkts pirmais parādītos sarakstā, bet nekas jau netraucē jums paskatities trešo, ceturto un piekto saraksta lappusi un varat atvērt tur esošo "grāmatu". Daļa no bibliotekārēm nesā reklāmas lapiņas, daļa ar saviem piedāvājumiem rada nepārskatāmu gūzmu, lai kaut kāds netīkams rakstiņs netiktu pamanīts, daļa pieder praktiski vienam īpašniekam un reklamē savu produktu. Redz, kas sanāk, pirmais labums, tik daudz iespēju un jau pirmā iespēja drusku krāpties, bet, ja lietotājs piedomā, tad pats var atsijāt, kas labs, kas ne un atrast, ko vajag. Tātad - kur ir kaut kas labs un izmantojums, tur ir klāt blēži, kas mēģinās sakārtot informāciju sev izdevīgāk un savu uzskatu, produktu, pakalpojumu iemērēt kā pirmo un labāko. Atrisinājums - nebūt stulbam un paskatīt googles meklētājā arī trešo, ceturto un piekto lapu.

Tas bija par pašu vienkāršāko interneta darbību - ierakstīt adrešu logā google, lodziņā ierakstīt meklējamo vārdu, autoru, problēmu, preci un klikšķināt uz atrastajā adresēm. Primitīva, prasta darbība, nekā pārāk intelektuāla. 

Nākama interesantā lieta ir forumi un interneta komentāri. Uz soliņa pie mājas sasēduši veči,  vecenes vai jaunieši un pļāpā par to, kā vakar panorāmā parādīja smuko aktieri vai cik smuki žurnālists pateica par politiķi, lūk, tā viņam vajadzēja. Apmēram tas pats, tikai virtuāli. Forumā ir Jānis no Rigas, Anna no Bauskas, Pēteris no Liepājas un arī Anglijā dzīvojošais Andris un katram ir ko teikt. Visi izsakās par tv rādīto aktiera jubileju un dāmu kleitām un politisko tēmu no tv, par ko ir arī raksts internetā. Te nu parādas tā atšķiriba, ka internetā varbūt uz to tēmu ir saskrējuši pamuļķoties un var gadīties, ka no desmit komentāriem divos ir pateikts, kā ir, nevis kā bija tv,  Anniņa ir kaut atcerējusies, kā Jānis viņu pirms pusgada vienā citā stāstā nosauca par stulbo lauķi un tagad grib kaut ko pierādīt. Viņa ir strādājusi pašvaldībā ar to, par kuru bija politiskais sižets tv. Jānis ir sadzēries alu un tad parasti izklaidējas, visus kaitinot ar saviem komentāriem. Andrim no Anglijas sakrīt domas ar Annu un tā tālāk un tā joprojām, kā dzivē, tikai te viņi var atrasties katrs sava Zemes malā. Varbūt no 100 komentāriem 90 būs muļķības, bet varbūt tikai 50. Domājiet paši!

Arī šeit ir kā dzīvē - ja domāsi un salīdzināsi vairākus avotus, tad arī vairāk sapratīsi. Pēc izvēles. Vari lasīt, vari nelasīt, vari komentēt un vari nekomentēt. Jebkurā brīdī. Internetā var iemācities sienas špaktelēt, tomātus audzēt vai atrast speciālistu pamācibas, saprast, pie kā jāiet, ja kaut kas sāp un  tamlīdzīgi. Tāpat visai labi, ja iemanās, var atšķirt mediju stereotipus un muļķības, ko mums sastāsta žurnālisti, jo parasti interneta komentētāji un forumu dalībnieki ir drusku nikni uz pareizo viedokli un kaut ko jau pateiks pretī. 1 no 10 vai 100, bet gan jau pateiks.

Tātad, divus galvenos labumus un arī dažas problēmas jau esam apskatījuši. Blēži, protams, vienmēr ir klāt un tik skatās, ko var darīt savu interešu vārdā. Iesmērēt kādu preci, ko nepērk, vai noriet kādu patiesibu, kas tiem kaitē.

Tagad būtu loģiski pieminēt, ka internetā ir pieejams ne tikai rakstītais vārds, bet arī bildes, mūzika, kino, radio, teelvīzija, paštaisīti joku un pamācību video un viss kas cits, bet laikam tomēr  būs jāapraksta tā tehnika, kas vajadzīga, lai visam šitam tiktu klāt.

Ir vajadzīga datora kaste, kurai ir pieslēgts ekrāns (monitors), rakstāmmašīnas taustiņi (klaviatūra), tāds pa galdu bīdāms plastmasas štrunts (pele), kuru bīdot, pa ekrānu pārvietojas tāda maza bultiņa un palīgs, kuru var pasaukt vai kuram var piezvanīt, kad kaut kas nenotiek vai kaste izmet kaut kādu paziņojumu.

Lai visa šita viltīgā lieta darbotos, datoram jābūt tehniskā kartībā, jābūt programmai, jābūt saslēgtam, ar monitoru un jāreaģē un peles bīdīšanu pa galdu un klaviatūras burtu un ciparu spiešanu, jo kā gan citādi mēs pateiksim šim, ko mēs gribam? Vēl ir jāatšķir tāda svarīga lieta, kā dators pats par sevi vai dators, kas ir pieslēgts internetam. Datoram pašam par sevi ir atmiņa, kura var sakopēt bildites, filmas, grāmatas, video, var rakstīt sludinājumus, rakstus, veidot attēlu un rakstu etiķetes, kuras pēc tam varēs kaut kur aizsūtīt vai izdrukāt vai vienkārši iekopēt kaut kādā citā atmiņas nesējā. Svarīgi ir tas, ka tas dators nav pieslēgts internetam un var darboties tikai ar to, kas tur ir vai arī no kaut kādiem diskiem, atmiņas kartēm kaut ko iekopēt vai izkopēt. Pie googles, forumiem, filmām internetā klāt netiek, ja esi kaut ko sakopējis, tad tas nu ir un viss.

Kā tad dators tiek pie interneta - caur speciālu pieslēgumu. Tie ir dažādi, ir tāds kabelis un šitāds kabelis un optiskais kabelis, kur vada vietā ir caurspīdīgas gaismas šķiedras, ir speciāls satelīta šķīvis, ir speciāla antena, kas ir vērsta uz kaut kādu interneta piegādātāja antenu un ir kastīte, kurā ir mobilā telefona sim karte un dators internetu dabū caur mobilo torni, lai vai kā, viņš jums to darīs zināmu, ja netiek pie interneta.

Protams, tas kaut ko maksā un katrs interneta piegādātājs piedāvā visādus pakalpojumus par visādām cenām.

Atsevišķi būtu jāizceļ tie laudis, kas tos datorus pārdod, saliek viņos programmas un stāsta jums, kā ar tiem darboties. Tie ir diezgan atšķirīgi ļaudis gan pēc prasmēm, gan attieksmes.

Viena lieta ir profesionālisms un otra - personība, kas nosaka vispārējo attieksmi pret darbu un klientu. 

Turpinājums sekos.