COVID un liberālisms.

Jan. 25, 2021

COVID un liberālisms.

Vispirms pieņemsim, ka skolā ir dabaszinātņu mācību stundas ar skaidrām, NEMAINĪGĀM patiesībām, kas netiek apšaubītas un 1 ( vienu ) apstiprinātu mācību grāmatu katrā priekšmetā. Šo zināšanu apgūšana un novērtējums arī ir skaidri noteikts, katram skolniekam INDIVIDUĀLI ir saprotams viņa zināšanu novērtējums un atzīmes. Protams, ir arī kopējas nodarbības, kur skolnieki sadalās grupiņās, veido "projektu" un mēģina saskaņot savus pienākumus, zināšanas un darbības, lai iemācītos sadarboties, taču tas noteikti nav galvenais mācību saturs. Ja skolnieks saprot galvenos principus un prot tos atstāstīt, saņem sekmīgu atzīmi. Ja saprot to kopējo sakaru un uzdevumus, tad labu vai teicamu atzīmi. Nekādi tur klases sadarbības projekti šo neaizstāj.

Pieņemsim, ka tas viss tā būtu bijis PIRMS COVID krīzes.

Kādas bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas patiesības tad nosaka to, ka tas COVID tā izplatās. Pat ar bioloģijas pamatiem dažiem ir problēmas - vispār jau vīrusi ir, tie ir dažādi un to atšķirības ir pierādāmas, ir gēni, ir genomi - par to vēlāk.

Vispirms - par matemātiku, par varbūtību, par iespēju vispār inficēties. Vakardienas skolniekam, šodienas atbildīgam pilsonim, kas kaut kad mācījies to matemātiku, šī sapratne rodas dabiski. Divas reizes nedēļā iet uz veikalu ir mazāka iespēja inficēties, nekā četras reizes vai katru dienu. Viss skaidrs.
 
Šeit neliela atkāpe, kāds tam sakars ar liberālismu, ar liberālo ideoloģiju un domāšanas veidu. Tas ir diezgan vienkārši - liberālisms aizstāv ideju, ka patiesības ir dažādas, nav tādas vienas universālas patiesības un katram ir sava patiesība. Tas kaut kur jau ir bijis! Kas tad ir konservatīva, piesardzīga attieksme - mēs vēl nezinām, kas tas ir, labāk būsim piesardzīgāki un ātrāk ierobežosim, nevis eksperimentēsim! Konservatīva, piesardzīga attieksme. Ko tas patērētājs izdomās, mēs nezinām, visticamāk, gribēs patērēt kā līdz šim, būs problēmas. Un liberālā attieksme - katrs pats lemj, ko un kā darīt, tā ir brīvība. Arī skolnieks 1995.gadā izlemjot, ka eksaktos var nemācīties. Es - man individuālisms nevietā.

Te vēl jāpiebilst, ka ne visi, kas domā, ka kaut kādi pret COVID pasākumi uz viņiem neattiecas, ir ideoloģiski liberāli domājošie. Klasē, skolā eksaktajās stundās tādiem vajag interesantumus, šovu, nevis saprast teoriju. Dažiem ir ērti neiespringt vai vienkārši garlaicīgi, kad viņiem stāsta tās pārgudrās zinības, viņiem vajag šovu, varbūt vienkārši gribas uzsmēķēt, kā kādai personai tv sižetā, kas stāstīja, ka viņai grūti sēdēt viesnīcā un kaut ko ievērot, gribas uzsmēķēt. Un iepirkties, un izklaidēties, un satikt draugus uzreiz, nevis 10 dienas vai 2 nedēļas pēc atgriešanās no Anglijas. Te, protams, valsts jau arī varēja labāk visu organizēt un tās viesnīcas apmaksāt simtprocentīgi. Tāpat daži lēmumi it kā ir pareizi, bet pieņemti nedaudz ar nokavēšanos. Nu kāda fakultatīva izvēles pašizolācija pēc atgriešanās no Anglijas!!! 5 zvaigžņu viesnīca, all inclusive 2 nedēļas! Obligāti!

  

Tā ka ne visi neievērotāji ir liberālo vērtību nesēji, daži vienkārši ir... nu... kā lai to pasaka, nu, neinteresējas, nu. Daži vienkārši paraduši tajā daudzveidīgo iespēju laukā pamukt no konkrētām zināšanām, kas tos kaut kā ierobežo vai nostāda neērtā situācijā nezināšanas dēļ - kāda tur viena patiesība, man ir sava zināšana!
Un vēl - daži pat ir iemanījušies sevi attaisnot tieši ar vienkāršotu matemātikas izpratni. COVID inficētais vēl nav COVID slimnieks un tas slimnieks parasti izveseļojas, mirst daži procenti, tādējādi rodas tie secinājumi - visticamāk jau nesaslims un nenomirs. Taču, ja tādu "rēķinātāju" ir pietiekami daudz, daļa tomēr inficējas, jau mazāka daļa nonāk slimnīcās un vēl mazāka daļa reanimācijā, daļa nomirst un sistēma strādā uz savu iespēju robežas. Tāpat infekcijas sekas ilgtermiņā jau vēl īsti nav visas zināmas. Gan veselības, gan ekonomikas sekas atgriežas pie tāda vienas exceļa tabulas rēķinātāja, kas nav ņēmis vērā visus faktorus.
Jebkurā gadījumā galvenais ir attieksme - man tas nav jāzina un jāievēro! Kādi noteikumi, nekā tāda nav, ja ir, tad gan jau nekas nebūs!

 

Atpakaļ pie eksaktajām zinātnēm.
Šī "liberālā" atkāpe bija vajadzīga, lai matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas zināšanas turpmāk tiktu skatītas kā konfliktējošas ar šī te liberālā ideoloģiska novirziena dogmām par daudzajām patiesībām. Katrs pats sev gudrs diezgan, jā. Kāpēc tu par to uztraucies, ko tas nozīmē tieši tev, citi par to neinteresējas - parasta argumentācija pirmsCOVID laikā, kad kāds kaut ko iebilst pret vispārējo izpratnes un atbildības līmeni. COVID laikā, izrādās, nemaz tik daudz ideoloģisko brīvības cīnītāju pret ierobežojumiem nav, vienkārši nezinātāju, vienkārši ..... un noliedzēju - nemaz tik daudz viņu nevajag, lai kapitāli pārslogotu sistēmu un ietekmētu ekonomiku. Ja ikdienas skaitlis būtu 100, nevis 1000, kas tad būtu? Būtu iebildumi, ka ierobežojumi ir par daudz!
 
Matemātika - varbūtība, iespēja inficēties, inficēt citus un saslimt. Un jau sākumā - nevis individuālā, bet gan sabiedrības, valsts perspektīvā. Atkal kaut kas pretējs es-man indivīda pašapziņai.
Lauku mazveikals, kurā zeķes un gumijas zābakus var nolikt turpat blakus maizes plauktam un ierobežojumi tos pirkt varbūt tiešām izskatās muļķīgi, desmit sekundes papildu laika veikalā un lielveikals, kur viltīgie pārdevēji ir izveidojuši maršrutus, lai pircējs cirkulējot pa to maršrutu, apstātos, pamanītu aizvien jaunas preces, varbūt vajag jaunu pannu, varbūt vēl ko, varbūt kopā iepērkas visa ģimene, ja nu vīrs nopirks nepareizo mērci un bērnam arī gribas izklaidi, tfu, iepirkšanos - rezultātā - laiks, ko pircējs pavada veikalā ir ilgāks un citi pircēji turpat viņam blakus vien ir. Matemātikas teoriju apguvis pilsonis šo saprot uzreiz un nemēģina tur kaut ko "gudri" iebilst. 20 veikalos ierobežojumi izskatīsies muļķīgi, 10 lielveikalos samazinās tajā pavadīto laiku uz pusi, viss skaidrs. Ne pārtikas veikalos, pasūtot un saņemot pie kases vai visā veikalā atrodoties tikai 5 pircējiem - arī viss loģiski. Skaidrs, ka mazāka iespēja inficēties.

 

Par maskām un pilieniem. Fizika. "Loģiskie domātāji" masku noliegšanai mēģina visādi attaisnoties ar vīrusa izmēru, it kā tas tāds viens pats savā izmērā tur bez pilieniem izplatītos. Katrs var atrast īstos argumentus pret šīm muļķībām. Bez maskas vienkārši izelpa, klepus un šķavas to visu izplata daudz tālāk. Tāpat ieelpojot kaut kas tomēr paliek uz maskas, maini, mazgā un iespēja inficēties samazinās. Elementāri.
Roku mazgāšana, masku mainīšana un dezinfekcija arī ir diezgan vienkārši saprotami ieteikumi. Satiki sen neredzētu paziņu pie veikala - nu nelien pusmetra attālumā, 3 metri būs par daudz, lai sarunātos? Pārdomā, vai tiešām visur ir jādodas, kur gribas?

 

Tā kā diezgan liels skaits pilsoņu vai nu vispār netic vīrusa eksistencei vai arī noliedz to, ka tas vispār ir izdalīts un noteikts ka ierosinātājs, tad te būtu vietā parādīt to zināšanu bāzi, kas jāapgūst, lai tādām muļķībām neticētu.
 

Ķīmija. Elementu periodiskā tabula. Ūdeņradis, skābeklis, dzelzs, ogleklis, sērs, atrašanās dabā, iegūšana, pierādīšanas reakcijas, mola masa, reakciju vienādojumi. Vienkāršas un saliktas vielas. Izotopi. Te ir jāsaprot un jāpieņem, ka var pierādīt, ir vai nav tas elements un arī rēķināt. Organiskā ķīmija. Oglekļa savienojumi. Minimums, ko vajadzētu atcerēties, līdz COVID epidēmija ir sākusies - elementi un to savienojumi ir nosakāmi gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Tas ir, vai vispār tur ir dzelzs, ūdeņradis vai silīcijs un cik tur ir. Tāpat kā vīruss, bet par to vēlāk. Kāpēc silīcijs nav silikons. Kālijs nevis potašs. Metāla un alumīnija kanna vai varbūt tomēr dzelzs, nerūsējošā tērauda un alumīnija kanna, jo arī alumīnijs ir metāls. Vai dīzeļu nesadegušās PM10 un PM2.5 daļiņas ir nosakāmas, kā tās vispār var rasties no degvielas, nevis visādi izmuldēties pa ekonomiku un dzinējiem. Aminoskābes un olbaltumvielas. Ķīmiskais sastāvs. Noteikšana. Aminoskābes. DNS un RNS, kas tas ir, kā tās nosaka, ko tas pierāda. Tad nu tas būtu pamats saprašanai par vīrusi, baktērijas, sēnes un tam, ka to vīrusu var noteikt. Tāpat var noteikt vīrusa gēnus. Kas ir olbaltumvielas, kas ir gēni? Tas jāzin. 

 
 
Diezgan daudziem tas viss sen jau ir daudz par daudz. Varbūt pietiek ar parastu, atstāstāmu tekstu - ja tam vīrusam ir noteikti simptomi, ja to izaudzē vīrusu kultūrā, NOSAKA GENOMU un ja to vēl nofotografē, tad tas ir TAS! Skatamies bildītes! Vīruss ir, to var pierādīt.

www.tvnet.lv/7161843/pirmo-reizi-izdevies-uznemt-koronavirusa-3d-attelu

https://www.youtube.com/watch?v=qTt3P5V8M1A

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7330249/ 

Tas, ka daudzi fakultatīvi pēc izvēles veido savu patiesību burbuli, kur tas viss neko nenosaka, zināmā mērā ir tāpēc, ka nav zināšanu un nav uzticības citu zināšanām. Tāpat nav nopietna attieksme pret zinātnisko informāciju. Medijos zinātnisku raidijumu tulkojumos var mierīgi sajaukt kilovatus ar kilovatstundām, silīciju ar silikonu un tamlīdzīgi. Tas ir reāls spēks! Nezināšanas spēks!

Kāda liberāla filozofa domas.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/artis-svece-covid-19-nav-pielidzinams-satricinajumiem-kadus-pied.a138040/

Filozofs atzīmē, ka ir VAIRĀKI VIEDOKĻI par to, kas ir vai kas nav PAREIZI!
4. minūte - Grūti noticēt tam, kas nav acīmredzams - piebilde pie jau rakstītā - viņiem vajag interesantumus, vajag "praksi", nepatīk teorija un konservatīva piesardzība
Grūti domāt ilgtermiņā, saprot tik to, kas ir šeit un tagad, kas varētu būt kaut kad, tas mums nešķiet bīstami - jāpiebilst - grūti domāt par vispārēju labumu, par sistēmiskām problēmām
Nonāk pretrunā - cilvēki nevar saņemties uz šo, kā viņi risinās citas problēmas, piemēram vides problēmas - pretruna ar liberālo uzticību patērētāja izvēlēm.
14. minūte Iecietība un vieni diskutētāji pamāca otrus. Iecietība esot mazinājusies. Sociālā vide rada burbuļus, citi tajā burbulī apliecina, ka viņi domā pareizi un tā ir problēma. Atkal - vai tad vienas EKSAKTAS patiesības noliegšana šo neveicina? Katram sava gudrība un burbulis, kur tai plaukt un zelt starp līdzīgi domājošiem. Brīvība! Nekā, kas visiem būtu kopīgs un nozīmīgs, kam jātic, kam uzticas!
22. minūte - nogurums no COVID. Tā ir. Komunikācija varētu būt labāka.
29. minūte - fakti, kurus var iztulkot dažādi. Nepastāv viens veids, kā kaut ko saprast! Var atlasīt dažādus faktus. Pret argumenti tiek atkal pārinterpretēti. Neko nevar pierādīt. Nu ja. Patiesības ir dažādas. Tās var pastāvēt vienlaikus. Nu re, eksaktajās zinātnēs gan ir dažas patiesības, kuras kādas nu ir, tādas ir un nav interpretējamas. Tas var radīt neērtības gan sazvērestības teorijām, gan, lai cik tas būtu dīvaini, liberālajam pasaules uzskatam. Jo pēc tā noteikumiem attīstības ceļi taču ir dažādi un nav tādas vienas patiesības!
Te nu tas ir - galvenā liberālā pretruna.
36. minūte - sociālās zinātnes esot pabērna lomā. Tālāk par iespējamo sociālo zinātņu devumu.
42. minūte - eksakto zinātņu prestižs. Cik cilvēku Latvijā grib mācīties matemātiku? Matemātikai ir prestižs? Jābūt fleksibliem, nu. Acumirklīgu labumu vajag. Cilvēki negrib to matemātiku.
Argumentācijas kļūda. Matemātika nav tikai matemātika kā profesija, tā ir pamats, lai kaut ko vispār varētu saprast eksaktajās zinātnēs.

Pavisam nedaudz - par silīciju un silikonu. Hroniska tulkojumu problēma. Reizēm pat liekas, ka tā ir varas demonstrācija - re, kā mēs varam un ko tu mums padarīsi. Tulkotājs nejēdz atšķirību, kas ir Silīcijs, kas ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14 un kas ir Silikoni - mākslīgi iegūti silīcijorganiskie savienojumi. Šaurākā nozīmē silikoni ir skābekli saturoši silīcijorganiski polimēri ar vispārīgo formulu [R2SiO]n, kur R ir kāda organiska grupa, piemēram, metilgrupa vai fenilgrupa. Plašākā nozīmē par silikoniem sauc arī citus lielmolekulāros organosiloksānus, kuri ir galvenā silikoneļļas vai silikongumijas sastāvdaļa. 

Redaktoram vienalga. Interneta komentāros katru reizi, kad Silīcija ieleja tiek nosaukta par silikona ieleju, silīcijs tiek tulkots kā silikons vai kramainis (kremņij) parasti atrodas aktīvi pilsoņi, kas uz šo norāda. Sen bija laiks iemācīties.

Silīcijam piejaucot nedaudz citus atomus, tas būtiski ietekmē tā īpašības. Silīcijam ārējā elektronu čaulā (kas tā tāda?) ir 4 elektroni. Ja pievieno elementus, kam ir 3 vai 5 elektroni, tad no silīcija var ražot Saules paneļus, tranzistorus u mikroshēmas. Googlē var atrast teoriju. Tad nu viena no metodēm, lai šos atšķirīgos elementus pievienotu ir silīcija izotopi ( kas tie tādi?) ir silīcija kristāla apstarošana ar ar neitroniem. Neutron Transmutation Doping of Silicon.

Atceramies, ka sabiedrībai joprojām vienalga, kas tas silīcijs un kas - silikons! Vispār neko nesaprot, taču pašapziņa ir līmenī! Bilde no vācu zinātnes raidījuma tulkojuma. Silicijs, bors, fosfors. Ķīmiski elementi. Cik formālai jābūt attieksmei, lai šo neiztulkotu pareizi un kāpēc gan lai patērētājs pie šādas attieksmes TAGAD nu uzticētos zinātnei?

Ideja. Tiek apstarots silīcijs. Silīcijam ir izotopi. Rezultātā Si-31 atoms pārveidojas par P-31 atomu. 

Kas ir silīcijs, kāds fosfors, kādi elektroni, kāds sakars, silikons kaut kāds, ko viņš tur muld, kāda tur aizstāšana, kādi izotopi, silikons, nu! Silikona ieleja, lūk tā, nekāds silīcijs!

Tas ir reāls SPĒKS! Nomuļļās jebkuru ideju!

Nu ja! Ja tehniskā kristāla struktūrā var samainīt vienu izotopa atomu pret citu, tad, iespējams, arī bioloģiskā struktūrā - vīrusa vai vēža šūnā to iespējams izdarīt! Varbūt pat TĀ vīrusa struktūrā!

Un tad....

Jā un tad, ko?

Varam muļļāt to ideju vēl kādus pāris gadus! Vai pat vairāk. Mierīgi!

Feb. 20, 2017

Kas jādara vakcinācijas birojam?

Biroja izveidošanai iespējami vismaz divi pamatojumi. Racionālais pamats ir pavisam vienkāršs - nodalīt ļoti svarīgu pretCOVIDa pasākumu kopumu atsevišķi un koncentrēties tieši uz vakcinācijas pasākumu organizāciju. Sekmīga vakcinācija ikdienas inficēto, saslimušo, slimnīcās stacionēto un mirušo statistikā ietekmētu tieši slimnīcās esošo un mirušo skaitu, līdz ar to būtu nozīmīga gan konkrētiem cilvēkiem no riska grupām, gan dotu atslodzi visai medicīnas sistēmai, gan beidzot dotu zināmu cerību šīs vīrusu infekcijas kontrolei un optimisma devu cilvēkiem. Tomēr pieredze tepat kaimiņos Lietuvā liecina, ka nemaz jau tā visi no tām riska grupām uz to vakcinēšanos tā nepiesakās. Ir pazīmes, ka kaut kas līdzīgs būs arī pie mums, Latvijā. Vai to varēs ietekmēt vakcinācijas birojs?

Tad nu par to otro Vakcinācijas biroja funkciju. Speciāli izdalot šo vienu funkciju vienam birojam ir radusies laba iespēja jebkādas kļūdas, aizkavēšanās un neizdošanās ļoti labi norakstīt uz šo vienu organizāciju. Te gan uzreiz jāpasaka, ka Veselības ministrs Pavļuts pēdējās nedēļas laikā vismaz pāris reizes aicinājis šo biroju un tā cilvēkus vismaz tā darbības sākumā pārāk nekritizēt un atgādinājis, ka jau iepriekš bijušas kļūdas, kas nosaka šodienas situāciju. Tas ir labi un godīgi. Tagad tā vismaz izskatās. Sākumā tiešām izskatījās, ka tas tāds publisko attiecību projekts, kas ļauj ministru prezidentam Kariņam bargulīgi intervēt biroja vadītāju un pašam palikt ēnā. Protams, ka laiku pa laikam medijos, interneta komentāros un sadzīves sarunās dažādi žurnālisti, uzaicināti viesi un tauta apspriedīs milzīgo biroja vadītājas algu, inficēto, saslimušo un mirušo skaitļus un pēc tam operatora nevērības dēļ pārraides beigās skatītāji pamanīs, ka maska uzreiz tiek noņemta un laikam jau uzaicinātie vīrusa izraisīto problēmu nekā nesaista ar pilsoņu uzvedību. Ko tie masku plivinātāji demonstrē? Uzskatu brīvību? Neticību valdībai? Formāli jā, liekam to masku, tv pārraides laikā, veikalā taču arī jāiet ir un pēc tam mierīgi turpat pie veikala, satiekot paziņu, pusmetra attālumā sarunājam cigareti un mierīgi patērzējam par dzīvi. Rīkojam svētkus, radu sanākšanas, vārdu sakot, baudam dzīvi. Tas novērotājs, kurš vienkārši apraksta šīs situācijas, kādas tās ir, šādā kontekstā kļūst par kaut kādu slikto. Šo domu ar praktisku piemēru aprakstīšu nedaudz vēlāk.

Tad nu sanāk, ka Vakcinācijas birojs ir vajadzīgs kā objekts, uz kuru vērst visādas emocijas. Psiholoģiski šo mehānismu sauc par projekciju.

Tagad atkal par praktisko un jautājumiem, kas būtu jārisina. Ģimenes ārsti šonedēļ un nākošnedēļ saņems vakcīnas un sāks vakcinēt vienu no riska grupām - vecus cilvēkus. Vakcīnas flakonā ir 10 devas un sabiedrībā ir visādi viedokļi un var gadīties, ka sarunāta vakcinācija nenotiek, tāpēc ir svarīgi organizēt rezerves vakcinējamos, ja gadījumā sanāk tā, ka paliek liekas devas. Pašvaldības transports, tuvinieki ar auto, kaut kā tie vecie ļaudis, kas tomēr vakcinēsies, ir jānogādā tajā dienā vakcinācijas vietā. Veco ļaužu vakcinācija ietekmētu smagi slimo un mirušo statistiku un dotu optimisma devu arī sabiedrībai. Kaut ko taču varam izdarīt pareizi!

Un tagad atkal par psiholoģiju. Apmēram tāds sižets. Pilnīgi reāls. Ej nu sazini, kur es to ņēmu. A. Sēžu auto pie veikala, skatos, veči smēķē, pļāpā, tālāk sievietes savā nodabā arī pļāpā, bērni turpat. Veikalā, protams, uzliek masku. Nu, tā viņi ievēro NOTEIKUMUS! Un tad brīnās, kā tad tā, mēs visu ievērojam, bet tas vīruss kā ir, tā ir! B. Tu jau nu gan, varēji klāt pieiet un pateikt! Gan jau ka tajā savā vietējā miestā (nosaukums un adrese pievienoti) to arī tur vēroji! Tik tur sēdēji un skatījies uz tiem cilvēkiem! C. Viņš droši vien saviebies tur blenza caur pieri uz tiem cilvēkiem!

Un tā, kas te sanāk - no vispārēja novērojuma un secinājumiem, ko jebkurš varētu novērot un secināt jebkurā vietā Latvijā un pasaulē, tā vieta tiek konkretizēta - TU, NELIETI, APVAINO MŪSU CILVĒKUS!

Ja tur vēl kāds pašlaik slimnīcā ar COVID, tur var tā apvainoties!

Šāda taktika sabiedrībai kopumā ir kaitīga, jo neļauj apzināties kļūdas, mācīties no tām un visas emocijas pavērš uz kaut kādu objektu, kas nu tajā brīdī patrāpās vai tiek izveidots šim mērķim.

 

Mēģināsim to vīrusu mazāk izplatīt un gan jau šī situācija kaut kad mainīsies uz labo. Vīruss pats neizplatās, to izplatām mēs paši. Cits vairāk, cits mazāk, cits nemaz!