Zeme, komētas, asteroīdi, meteori, atombumbas un Zemes nākotne.

 Austrālijas astronoms - amatieris Antonijs Veslijs (Anthony Wesley) 2009.gada 19. jūlijā vērojot Jupiteru, pamanīja uz tā apmēram Zemes izmēra melnu plankumu, kas liecina, ka kaut kas liels ir trāpījis šai lielākajai Saules sistēmas planētai. Glens Ortons no NASA apstiprināja, ka tā ir iepriekš nenovērota komēta vai asteroīds. Protams, varbūtība, ka kaut kas trāpīs Zemei, ir visai maza un tomēr tas, ka šāds objekts palicis ""iepriekš nenovērots"" ir visai satraucošs fakts. 

https://thelede.blogs.nytimes.com/2009/07/21/amateur-astronomer-finds-new-earth-size-impact-mark-on-jupiter/

http://edition.cnn.com/2009/TECH/space/07/21/jupiter.nasa.meteor.scar/index.html

2013.gada 15.februārī Čeļabinskā gaisā sasprāga meteorīts, kura fragmentus pēc tam atrada tuvākajā apkaimē. Nekādus pārāk lielus postījumus tas nenodarīja, ēkām izbira logu stikli un viss.

www.youtube.com/watch?v=dpmXyJrs7iU 

TOP 5 meteoru krišanas youtube video. Pievēršam uzmanību, ka nemaz tik reti tas nenotiek.

www.youtube.com/watch?v=ULBJwz97-4k

Tāpat var paskatīties 10 - 20 - 50m un lielāku asteroīdu simulācijas.

Lai to visu novērotu uz Zemes ir VLT www.youtube.com/results?search_query=vlt+telescope

Būs ELT www.youtube.com/results?search_query=elt+mirror

Tāpat ir visādi lielāki un mazāki teleskopi un pat amatieri var kaut ko atklāt. Kosmosā arī ir teleskopi https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_space_telescopes

Bet vai kaut kas jau ir kosmosā, kas skatās, kas notiek aiz Saules. Un vēl kādi 10 tādi specializēti teleskopi citos virzienos tieši šādiem objektiem?

Elons Masks ir palaidis savu auto ar visu speismenu kosmosā

www.npr.org/sections/13.7/2018/02/07/583961486/our-ancestors-elon-musk-and-the-first-car-in-space

Te - 400 metru garš starpzvaigžņu viesis - atlidojis no sazin kurienes ar sazin kādu procesu piešķirtu ātrumu 95 000 km/h (26km/sec) Palidoja garām Zemei.

www.youtube.com/results?search_query=1i%2F20017+U1

www.youtube.com/watch?v=fbL1ZoAQgUU

 Varat pameklēt, kas ir “2014-JO25”, “Toutatis”, “199-AN10”, «2004 BL86», "1998 QE2", "2012 TC4", "2012 DA14", "AJ129", "1i/20017 U1".

Lai vai kā, visa šī saimniecība, kas pietiekami tuvu aizlido garām vai arī var trāpīt Zemei, sastāv no diezgan precīzi aprēķināmām komētām, kas ar zināmu periodu atgriežas Saules sistēmā un to attālums līdz Zemei ir zināms. Izņemot gadījumu, ja tiem kaut kur tālumā netrāpa vai pietiekami tuvu nepalido kaut kāds cits kosmosa objekts, kas šo trajektoriju un ātrumu nedaudz pamaina. Tāpat ir visādi tālā kosmosa viesi, kuru lielumu, ātrumu un trajekoriju mēs uzzinām tikai tad, kad tie lido pietiekami tuvu garām vai trāpa Zemei. Te uzreiz būtu jāpiezīmē, ka tie objekti, kas nāk no Saules puses, novērošanai no Zemes ir visneizdevīgākie, jo pret Sauli neviens to lielo teleskopa spoguli negriež, jo negrib sadedzināt šo iekārtu. Te būtu vajadzigs kaut kāds teleskops, kas kosmosā rinķo kaut kādā savā orbītā patālu no Zemes, teorētiski pieņemsim, varbūt pat otrpus Saulei precīzi uz Zemes orbītas un caur kaut kādu retranslācijas staciju raida informāciju uz Zemi. Tā kā gaisma no Saules sasniedz zemi astoņās minūtēs, tad informāciju par tuvojošos komētu mēs uz Zemes saņemtu pēc 12 minūtēm. Vienkārša matemātika, Pitagora trijstūris. Šajā laikā ar ātrumu 25m/s tas kosmosa objekts ir nolidojis 12minx25km/secx60sec/min=18000km. Tātad, ja mēs gribētu pēc saņemtās informācijas to ātri apstrādāt un uzšaut tam objektam ar kādu bumbu, mums nāktos tēmēt nevis pa pašu objektu, bet gan pa to vietu, kur tas būs pēc prognozes. Informācijas saņemšanai 12 minūtes, informācijas  noraidīšanai un komandai - 12 minūtes, kopā 24 minūtes un pa to laiku precīzi jāprognozē tā objekta atrašanās vieta. Tam jabūt veikušam tieši 2x18000km =36000km, ne vairāk un ne mazāk un, ja mēs tam precīzi uzšausim pa sāniem, tas palidos tuvāk Saulei un tas tā izmanīs savu trajektoriju, ka Zemei netrāpīs. Varbūt pat trāpīs Saulei un izkusīs. Vai mēs varam paļauties uz komandu ar laika aizturi no Zemes tai iekārtai, vai varbūt tai jāspēj pašai izrēķināt visus parametrus un piekoriģēt to trajektoriju? Ja tāda iekārta rinķotu kaut kur ap Jupiteru vai Saturnu, tad tur tie skaitļi ir vēl iespaidīgāki, Ja tāda iekārta rinķotu kaut kur ap Jupiteru vai Saturnu, tad tur tie atāluma un laika aiztures skaitļi ir vēl iespaidīgāki, tur visam būtu jānotiek automātiski. Vai ko tādu ar pašreizējo tehnisko pieeju var uztaisīt?

Vai mums ir kaut kāds tāds teleskops, kas skatās, kas notiek aiz Saules. Nav protams. Mums ir Elona Maska speismens viņa elektroauto, Kims, kas teica, ka viņam ir ar ko uzšaut, Tramps, kas atbildēja, ka viņam ir vēl vairāk, ar ko uzšaut, Putins, kas teica, ka viņš arī var uzšaut un neviens to nespēj aizkavēt un tas būs kā meteors un tad viņam atbildēja, ka visi to zina un ir gatavi un daži - ka īsti tam netic. Kosmosā mums nav pat kārtīgas brīdinājuma sistēmas, kas spētu savlaicīgi pateikt, lai cilvēki paiet tālāk no krasta, ja gadījumā kaut kas ne pārāk liels iekritīs okeānā un būs cunami, nerunājot par kaut kādu bumbu, ar ko tādam objektam uzšaut pa sāniem. Pie tam mums ir visai negatīva pieredze ar zemestrīci, kas nodarīja postījumus ne tikai Puketas salā, bet arī simtiem kilometru tālāk no tās. Cunami ātrums ir "tikai" 800km/h (0,22km/sec) un pat diezgan tālās vietās cilvēki nebija informēti.

Vēl maza atkāpe par šo kosmosa viesu sastāvu - akmens, dzelzs, ledus, kaut kādi ieži - tas viss ir svarīgi, jo dažādu ietekmju rezultātā tas viss vai nu iztvaiko vai sadrūp gabalos vai arī nesadrūp viss un to var tikai novirzīt no kursa. Vēl jāpiebilst, ka sīkākie kosmosa akmens, ledus un dzelzs viesi Zemes atmosfērā tādā ātrumā kustoties skābekļa atmosfērā kārtīgi sakarst un sadeg. Vai vismaz liela daļa to masas sadeg. Vai arī sasprāgst gabalos. Nokrīt uz zemes tie lielākie.

www.youtube.com/watch?v=woafGw2BAxk

Te ir smuks video, kas parāda, kā kosmosa objekts palido garām Zemei un kā mainās tā trajektorija. Var intuitīvi nojaust un speciālisti arī matemātiski izrēķināt, ko nozīmē būtiskā trajektorijas punktā to objektu nedaudz pagrūst uz vienu vai otru pusi un kā tas maina trajektorijas. Tas laikam būtu visefektīvākais pasākums, ja objekts ir par lielu, lai to saspertu gabalos, izkausētu vai ar sprādzienu samazinātu tā ātrumu. Nedaudz uzsist, kad tas lido tuvāk Jupiteram, Saturnam vai Saulei un trajektorija mainās daudz būtiskāk.

Pēdējā laikā politiskā situacija ir nedaudz nokaitēta. Šajā rakstā nevēlos iedziļināties visā tajā problēmu lokā, tikai gribu atgādināt, ka uz Zemes ir pietiekami daudz visādu ieroču, arī atomieroču, kas var saspert gabalos visu ko. Būs stulbi, ja kaut kas liels nokritīs uz Zemes, sacels kārtīgu cunami vai izrasīs vēl kādas sekas un pēc tam kāds izrēķinās, ka šo objektu būtībā varēja saspert gabalos vai novirzit no trajektorijas ar pāris raķetēm, ja vien šāda aizsardzības sistēma būtu sākusi darboties.

Kādi tad ir lidzšinējie sasniegumi, mēģinot sakontaktēt ar komētu vai tajā ietriekties un kaut ko izsist no tās.

Zonde «Rosetta» ar uz tās esošo laboratoriju «Philae» startēja 2004.gadā, un nosēšanāsuz  «67P/Čurjumova-Gerasimenko» komētas notika 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei. Izmaksas - 1,3 miljardi eiro,  misija apstiprināta 1993.gadā.

Zondes uzdevums ir paņemt komētas sastāva paraugus, lai varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību. Tai ir desmit zinātniskie instrumenti.

Tika izmantoti smalki aprēķini. Tā četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu. Tad sākās 31 mēnesi ilgais hibernācijas periods -  «Rosetta» atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika «pamodināta». Kopumā «Rosetta» ceļā uz komētu nolidoja 6,5 miljardus kilometru. www.youtube.com/watch?v=mggUVLFPkQg  Pievēršam uzmanību trajektorijai un zināšanu bagāžai, lai spētu veikt tādus aprēķinus.

Lai tas viss neizskatītos tik "zinātniski un sausi", te drusku citas problēmas vienam no galvenajiem šī projekta zinātniekiem Metam Teiloram ( Matt Taylor ) 

www.theguardian.com/science/2014/nov/14/rosetta-comet-dr-matt-taylor-apology-sexist-shirt

Metam sanaca uzvilkt nepareizo kreklu, kas aizvainoja feministes. Meklējiet paši, ja kosmosa pētniecībā vairāk interesē tieši šis aspekts - Matt Taylor offensive shirt.

Misija "Deep Impact" 2005.gada 4. jūlijā, kosmiskais aparāts sasniedza komētu Tempel 1. Trieciena modulis ietriecās komētā, bet pārlidojuma modulis veica dažādus mērījumus trieciena laikā un pēc tam. 

www.youtube.com/watch?v=dryvDlB1hWA 

www.youtube.com/watch?v=h4lpu8HbpFY

Tas, ka var ietriekties komētā un izsist no tās vairākus tūkstošus tonnu iežu un pirmajā gadījumā tā pielīdzināt ātrumus, lai uz tās varētu nosēsties, liecina, ka principā nepieciešamās prasmes un tehnoloģijas jau ir. Par kosmosa zondēm, kas pēta Sauli, atrodiet paši.

Interesanti, kad valstu līderi paziņos, ka ir izveidota vai vismaz uzsākta visādu objektu novērošanas sistēma  kosmosā un ir iespēja pietiekami lielus objektus novirzīt no kursa vai saspert gabalos, lai pilnīgi novērstu vai minimizētu to ietekmi uz Zemi? 

 Papildināts. Jau pēc raksta uzrakstīšanas atradu šo informāciju. Varat meklēt pēc šiem vārdiem - WR12 mission DART 2022 Didymos system

www.nasa.gov/feature/nasa-s-first-asteroid-deflection-mission-enters-next-design-phase

Didymos - dvīņu asterīodu sistēma, kas riņķo viens ap otru. viens ir 780 metri diametrā, otrs - 160 metru. 2022.gada oktobrī tie būs Zemes tuvumā. Programmas zinātnieks Toms Statlers (Tom Statler) saka, ka šaus no lielākā uz mazāko ar ledusskapja lieluma kinētisko šāviņu, kura ātrums būs 6km/sec. No lielā to visu vēros un izvērtēs iespējas mainīt šādu te objektu orbītas. 


Tas viss, protams, izdošanās gadījumā dos daudz vērtīgu zināšanu. Tomēr tas viss notiek ar zināmu objektu zināmām orbītām. Lai savlaicigi noteiktu, kur pēc visām ietekmēm no Saules gravitācijas lidos 1i/20017 U1 būs vajadzīgs daudz, daudz vairāk. 

www.youtube.com/watch?v=woafGw2BAxk