Vienaldzības veidošanās un veidošana.

Oct. 6, 2017

Pārdomas un pētījums par to, ka nejauši rodas un/vai speciāli tiek veidota pilsoņu vienaldzība.

Vispirms - pa mobingu. Primitīvais mobinga skaidrojums ir gana vienkāršs - kaut kādi ATSEVIŠĶI  slikti audzināti skolnieki apcēla kādu klases botāniķi, kas labi mācās vai rudmati vai nabagu, psihologs parunāja ar visiem, vecāki - ar bērniem, visi nomierinājās un tālāk dzīvoja draudzīgi............

Tad - par interesēm. Šeit manipulācija izpaužas, kad tiek mēģināts slēpties aiz it kā vairākuma, tautas, strādājošo interesēm, patiesībā tiek bīdītas kaut kādas grupas intereses.

Pēc tam - ikdienišķi piemēri, kas paskaidro daudz plašākas sabiedriskās situācijas un problēmas. Mobings klasē un viss ap to ir diezgan labs piemērs..... 

Nedaudz provokācijas un novērojumu. 

Kā primitivizēt diskusiju un noniecināt oponentu.

Nost ar domu apmaiņu, mēs izkliedzam lozungus un liekam birkas. Diezgan plaši izpaltīts veids, kā tikt galā ar neērtiem jautajumiem. 2 x 2 = 4, bet ja pietiekoši skaļi bļausim, ka 5, pretiniekiem apniks........

Daži modernie biznesa plāni.

Dažas sabiedrisko mediju ēnas puses.

 

-------------------

 Primitīvais mobinga skaidrojums ir gana vienkāršs - kaut kādi ATSEVIŠĶI  slikti audzināti skolnieki apcēla kādu klases botāniķi, kas labi mācās vai rudmati vai nabagu, psihologs parunāja ar visiem, vecāki - ar bērniem, visi nomierinājās un tālāk dzīvoja draudzīgi. Psihologs savā darba plānā startēja no pieņēmuma, ka, ja jau to nabagu skola apceļ, tad gan jau viņam ir kaut kāds psiholoģisks bojājums bērnībā, dēļ kā viņam nav veselīga pašapziņa un tieši tāpēc tas tā varēja notikt un apkārtējā vide ir jauka.

Tas tomēr būtu tā pārāk prasti un neatbilstoši. Vispirms - par to, ka savstarpējā apcelšanās un ķircināšana nav nekas svešs nevienā sabiedrībā. Skolā kāds izskatās, uzvedas vai domā savādāk un tas ir tik jocīgi, ka kādu kaitina un viņš tur kaut kā mēģina atrisināt savas problēmas. Ja reiz šoreiz stāsts ir par to, kāpēc ir vienalga, tad laikam jau būs jādomā par to, kāpēc tiek apcelti un mobingoti citādāk domājošie. Kam tad viņi tā traucē un kāda tad būtu jēga viņus mobingot? Ko tad tādu sliktu sabiedrībai šādi brīvdomātāji dara, ka vajag panākt, lai viņi jūtas slikti un aizveras ar savām pārgudrībām un citi pat nedomā tām sekot? Viņi grauj autoritāti, apšauba pārvaldes kompetenci un rosina citādāk padomāt par tā vai cita notikuma sekām un cēloņiem. Īsi un skaidri. Kas tam var stāvēt pretī - organizēts mobings, īsi un skaidri.

Lai labāk saprastu visu šo mobinga mehānismu, indivīdam vispirms jātiek galā ar zināmu mulsumu, kas sabiedrībā ir bijis gan padomju laikā, gan tagad tiek plaši izmantots un iedibināts - proti, mulsumu par atsevisķām atziņām un secinājumiem, kas ir loģiski, taču satur tādu būtisku komponentu, kā apgalvojumu, ka kāds cilvēks vai cilvēku grupa dara kaut ko SPECIĀLI, TĪŠI, SAVTĪGI, VARBŪT PAT ĻAUNPRĀTĪGI, KOMBINĒ DATUS UN FAKTUS, LAI VIRZĪTU NOTEIKTUS PROCESUS, SABIEDRISKO DOMU UN ATTIEKSMES PRET PERSONĀM UN NOTIKUMIEM. Ja cilvēkam ir kaut kāds mulsums sev un citiem atzīt, ka, lūk šo manipulāciju šis cilvēks izdarīja speciāli, labi zinot visus faktus, tomēr visu apgrieza otrādi, ja šo ir tik grūti sev noformulēt, tad būs diezgan grūti tālāk saprast mobinga mehānismu. Ja reiz skolā skolnieku pagrūda, saplēsa grāmatas vai nosmērēja drēbes, tad jābūt zināmai spējai pateikt, ka nē, pats viņš to nedarīja, tas bija SPECIĀLI. Vai tam ir atbilstoša vide? Varbūt pat ir pieteikts, ja sūdzēsies, būs vēl sliktāk. Ja cilvēks ir atkarīgs, piemēram, no sava darba devēja un aplamas plānošanas dēļ kaut kas nav saražots, sanācis brāķis vai ir noticis kaut kāds negadījums, tad, lai saglabātu darbu, tas atkarīgais darbinieks īpaši neleksies un nespīdēs ar savām atziņām, kas tad tur nebija pareizi. Patiesībā tā ir diezgan parasta standarsituācija, kad kādā uzņēmumā darbinieki gadu gadiem šitā te konformistiski klusē, līdz notiek tādi sūdi, ka viss tas nesmukums uzpeld publiski.Tikpat labi šādus mehānismus var atrast pasaules politikā, kad deklarētie principi nestrādā, lai vai kā, daudz ko nosaka resursi, mediju vara un spēja pareizi pasniegt pareizo viedokli. Medijos, kad notiek diskusijas par krasi atšķirīgiem un konfilktējošiem viedokļiem, parasti pats sarunas moderators ir vienā puse, puses ir pārstāvētas neproporcionāli un nepareizajai pusei parasti piemeklē kādu ne pārāk spējīgu pārstāvi, lai vieglāk pierādīt pareizo viedokli. Notiek reāla cīņa par pareizo viedokli. Tas, kuru mobingo, jau ir ar birkām un vispār, pats tāds, tā viņam vajag! Sanāca tāda neliela atkāpe, bet ir jāsaparot, ka mobinga mehānismā notiek pretsnostatīšana un kāds tomēr ir tas, kurš ir sliktais. Un establišments, grupa, klase, darba devējs tas nevar būt. Tāpēc šī atkāpe. Pie tam indivīda mulsums par vārdiem "speciāli" un "organizēta mobingošana" arī tam indivīdam nekādi nepalīdz savu viedokli aizstāvēt. Nav jau tā, ka organizētas mobingošanas dalībnieki visi būtu informēti par notiekošo, daļa tiešām tic, ka tas izlēcējs ir slikts, dumjš un tā tālāk. Plānojošie un īsto situāciju zinošie virza procesu un tie ar ticību autoritātēm pat nepiedomā, ka kaut kas te nav kārtībā. Un pareizi domājošie var saimniekot, moderēt un noteikt toni.

 Vienkāršā valodā - turi muti, nelecies un kalpo tālāk!

Tēma par kaunēšanos lietot vārdus "speciāli" un "tīšām" ir ļoti būtiska. Ne vienmēr ir tas tā jāpasaka vārdos, bet vismaz ir jāpieļauj domās un nav jākaunas, ka tev tikai tā liekas. Tas ļauj apzināties notiekošo un plānot atbildes rīcību.

 

 

 

Ikdienišķi piemēri, kas paskaidro daudz plašākas sabiedriskās situācijas un problēmas. 

 

 

Jūtas un identifikācija - establišments piedomā par nepareizu identifikāciju ar tēliem, kuri nav ērti.