Pārdomas.

Ērtas tēzes.

Viens no ērtākajiem un efektīvākajiem atsmēres paņēmieniem - viņiem jau visi citi vienmēr vainīgi. Tiek lietots vietā un nevietā. Izmanto parasti pēc ......

Šajā situācijā - tiek lietots pret 2 cilvēkiem uzreiz. Kuriem tomēr ir atšķirīgi raksturi, psiholoģija un dzīves pieredze. Sajauc visu un tad ir ērti iztēlot vienas personas slikto ietekmi uz otru personu. Var stāstīt dažādus izdomātus stāstus.

Tad vēl ....

Stāsts.

Skola gatavojās viesu uzņemšanai. Tā bija viena no labākajām skolām un tā ar dažādiem publiskiem pasākumiem piedalījās visā valstī izsludinātajā kampaņā pret mobingu un apcelšanu skolā. Vienu brīdi likās, ka skolas labā slava būs iedragāta, jo kāda no bijušajām skolniecēm, tagad - pazīstama blogere un influencere kampaņas video bija ar smaidu paziņojusi, ka jā, viņa arī skolas laikā bijusi tā, kura apceļ citus un kādai meitene bija īpaši aktīvi maitājusi dzīvi, bet tas jau neesot nekas liels, jo tas jau daudzus padarot stiprākus. Neviens viņai nebija paskaidrojis, ka, runājot par šādām tēmām vismaz ārēji jābūt nopietnai, nevar par šādiem notikumiem stāstīt par smaidu. Tomēr nekas īpašs nenotika, tauta forumos nedaudz pašausminājās, medijos bija daži sižeti, skolas nosaukumu izdevās veiksmīgi noslēpt, tad nāca kaut kas interesantāks un vairums to veiksmīgi aizmirsa. Tāpēc skola bija pieteikusies šiem otrā viļņa pretmobinga pasākumiem un tagad bija svarīgi prezentēt savu skolu kā labu skolu, ar veselīgu attieksmi starp bērniem un skolotājiem. Tāpēc mazie bērni zīmēja visādus zīmējumus, cik slikti ir apcelt vienam otru, lielāki bērni iestudēja mazas ludziņas un pavisam lielie bērni mēģināja to visu kaut kā psiholoģiski aprakstīt.

Skolas psihologe tajā visā, protams, aktīvi piedalījās un vērtēja, kas būtu prezentējams augstajiem viesiem no Saeimas, valdības un bērnu tiesību organizācijām. Visur valdīja tāda svinīga, nopietna, darbīga atmosfēra.

Skolas psiholoģe bija tāda, kā lai to pieklājīgi labāk apraksta, vienkārši domājoša būtne. Balts ir balts, melns ir melns, ja kādas jūtas ir, tad tās noteikti uzreiz var un vajag izteikt un tamlīdzīgi. Tomēr viņai bija diezgan labi izstrādāta sociālo signālu uztvere, viņa diezgan ātri saprata, kuras patiesības ir labas un pareizas un kuras ir neērtas un apšaubāmas. Tāpēc viņa patika daudziem kolēģiem, vadītājiem un direktoriem. Kādā konferencē vienas citas skolas psiholoģe bija stāstījusi, ka tā tomēr ir problēma, ja citi zina, ka kāds ir gājis pie psihologa un pastāstīja, ka viņa organizē savu darbu tā, lai skolniekiem būtu grūtāk atklāt, ja nu kāds no klases viņai prasījis padomu, visi skolnieki nāca pie viņas un viņa uzdeva skolniekiem lasīt dažādus stāstus, uzdeva rakstīt par tiem esejas un tad no tiem atstāstiem varēja saprast, vai ir kaut kas noticis. Tāpat nebija nekas neparasts rīkot tikšanās ar bērnu vecākiem, organizēt pasākumus un bija iespēja gan ar bērniem, gan vecākiem apspriest gan pasākumus, gan tā, starp citu, pieminēt, ka vai tik kas nenotiek un vai to var kaut kā atrisināt pašā sākumā, pirms tas viss izvērties mēnešiem ilgā mobingā, par kuru visi klusē. Viņa bija pastāstījusi arī dažus veiksmīgus piemērus. Tad nu šo visu dāma ar pareizo sociālo uztveri īsti nesaprata. Kāda tur vēl konspirācija, kādi aplinkus gājieni, ja kas stāstāms, te tas kabinets ir, ej un stāsti! Iebildumi, ka daudziem ir grūtības stāstīt citiem par to, kas notiek, jo ir visādi noteikumi un tas ar būt sarežģīti, ja visi zin, ka tas bērns ir bijis pie tā psihologa - nu, kādas muļkības! Ir tādi, kam ir problēmas un viss! Lai stāsta, kas viņiem tur ir!

Ko vēl varētu piebilst - šai speciāistei bija svarīgs bērna vecāku statuss!

Tad nu notikumi attīstījas pamazām. Kādu laiku pirms skolai tik svarīgā pasākuma džeki no devītās a bija diezgan stipri pagrūduši kādu piektklasnieku. Zilums jau bija uzsūcies un saplēstā telefona vietā bija nopirkts jauns, daudz labāks. Nu, ne jau pats modernākais, taču tam bija gan galvenā fotokamera ar daudziem pikseļiem, gan atsevišķs objektīvs selfijiem un visādas fīčas tam arī bija. Viss, kas tādiem tīņiem vajadzīgs. Tāpēc šis mazais ekscess uzsūcās tikpat viegli, kā zilums uz sejas. Konfliktu kā tādu, kas noticis skolā neviens pat nepamanīja.

Gandrīz tāds pats jauns telefons bija vēl vienam skolniekam. To viņš bija dabūjis par bezkaunīgu melošanu par to speršanas epizodi. Viņš neesot spēris, viņš tikai esot pagrūdis un neesot vainīgs, ka meitene pakritusi un sasitusies. Neviens viņu nesot kūdījis, viņa esot viņu apsaukājusi par tizleni, nabagu un pieminējusi tēva dzeršanu. Viņš, protams, atvainojas un tā vairs nedarīšot. Viņam ierādīja, kā ar to darboties, viņš arī aktīvi piedalījās klipu, foto un video apmaiņā, laikoja citiem un saņēma pats, vietējās autoritātes piespēlēja ar labu attieksmi un viņš jutās pieņemts skolas sabiedrībā! Patiesībā tur varēja izcelties reāls skandāls, jo viņš bija  spēris kādai meitenei, jo viņam bija iestāstījuši, ka tas būs smieklīgi. Meitenes mammu pierunāja neko tālāk neuzsākt.

Tad nu tuvojās brīdis, kad skolā ieradīsies augstie viesi. Psiholoģe staroja veselīgā pašapmierinātībā. Un tad ... turpinājums sekos.

Kā tālāk attīstīt šo stāstu - kā plānotu pasākumu vai arī nejaušu notikumu attīstību?